Nu tā. Esmu beidzot pieķēries lai uztapinātu rakstam trešo daļu par to kā tapa mans diorāmis. Cerams, ka visu izdosies vairāk vai mazāk atcerēties, jo pagājis jau krietns laika sprīdis.
Pirmais kam ķēros klāt bija figūras.
Ar tādu lietu kā figūru mazgāšanu ziepjūdenī es nenodarbojos, jo man nav izdevies ieraudzīt tam patieso vajadzību. Nu neesmu vēl sastapis tik eļļainas formas, ka viņas nebūtu iespējams tālāk apstrādāt vai grunts krāsa neturētos uz viņām virsū. Divām figūrām izvēlējos ievietot rokā lāpstas, kuras bija manos krājumos, kā pārpalikumi no kādiem senākiem tanku modeļiem. Lāpstas pašas nācās apstrādāt ar vīlīti un smilšpapīru, lai noņemtu nost tanku stiprinājumus. Pēc tam, lai lāpstas labi iegultu saujā taisīju iegriezumus rokās pie pirkstiem, lai izveidotu plaukstas un pirkstu formu, kāda rastos satverot lāpstas kātu. Spraugas kas radās griezumu un locījumu vietās aizpildīju ar špakteli. Tā kā mājās šoreiz man nebija nekāda speciālā modelēšanas špaktele, tad nācās izlīdzēties ar visparastāko fasādes špakteli. Ar šo pašu špakteli aizpildīju arī visas spraugas, kas radās figūrām līmējumu vietās - īpaši pie pleciem. Galvas un cepures es nelīmēju vēl kopā, jo tas apgrūtinātu vēlāk seju krāsošanu. Kļūda ko pilnīgi noteikti es šoreiz izdarīju - es kārtīgi nepiemērīju galvas pie rumpja un nepievīlēju tā lai būtu ideāla saderība un nekur neveidotos šķirbas. šī problēma atklājās vēlāk, kad jau nokrāsoto galvu līmēju klāt pie figūras.
Nākamais solis bija sākt veidot diorāmas vidi. Bija nolemts, ka noteikti ir jābūt diorāmā pāris kokiem. Tā kā mākslinieka talants manī ir tomēr diezgan ierobežots, tad kokus negatavoju pats, bet Čaka ielas veikalā iepirku pāris jau gatavas egles, kurām piemeklēju un atzīmēju manuprāt īsto vietu diorāmā.
Paralēli no pagalmā atrastiem zariņiem izgatavoju arī krustus.
Kā nākamo sāku veidot zālāju un sūnas. Vispirms visu pamatni izmantojot aerogrāfu nopūtu ar brūnu zemes krāsu. Savukārt kapu kopiņas nopūtu ar smillšu dzelteno - kopiņu aukšu krāsojot ar gaišāku toni, bet apakšu kur vairāk ķer ēna ar tumšāku.
Lai arī šeit pilnībā neizpaustos man mākslinieciskais analfabētisms, es īpaši neizpaudos ar zāliena izgatavošanu, bet izmantoju jau gatavus materiālus - no kādas vācu firmas, ko jau kautkad agrāk biju pircis tanī pat Čaka ielas veikalā. Zālienam izmantoju sintētisko zālīti, kuru uzklāju vienkārši - nozieķelēju virsmu ar PVA līmi un uzkaisīju zālāju pa virsu.
Tieši tādā pat garā notika arī sūnu ieklāšana, vienīgi izmantojot tumši zaļo materiālu, jo mežā tak velda krēsla un ēna. Tāpat pievienoju arī pa druskai no citu krāsu materiāliem, jo mežā zeme ir gana raiba, tur tak var atrast čiekurus, zarus, dažādas krāsas sūnas u.c. Teikšu kā ir, šeit es sapratu, ka man ar diorāmām tiešām nevajag aizrauties - nu neprotu es saskatīt un izveidot maksimāli reālus tos dabas skatus. Bet nu kā mācēju, tā izveidoju - piedodiet 
Tā kā darbība man risinās meža malā, tad nolēmu ka gar kapu kopiņām netālu man vīsies taciņa, kura tālāk ieies mežā. Jo karā, kā jau karā - nav laika meklēt to skaistāko vietu - biedrus apbedījama ātri, un turpat ceļa malā. Īpaši jau atkāpjoties. Un labi, ja pietiek laiks apbedīt. Manā modelētajā gadījumā - pietiek!
Kapu kopiņas un taciņas vēl apstrādāju ar mig pigmentiem - smiltīm, putekļiem, zemi.
Kā nākamo soli ņēmu figūras un kokus un vēlreiz piemērīju visu reizē - atrodot figūrām viņu īsto vietu.
Tā kā viss vairāk vai mazāk štimmēja, tad piestiprināju egles uz palikšanu un ķēros klāt pie figūru krāsošanas. Figūras kā parasti biju nolēmis krāsot ar tamiya akrila krāsām, bet sejām šoreiz izmēģināt MIG eļļas krāsas.
Lai pareizi nokrāsotu figūras nepaļāvos uz to krāsojuma shēmu, kāda bija uz figūru kastītes, bet ņēmu talkā Jean de Lagarde grāmatu "German Soldiers of World War Two - 2005"
Grāmatā sameklēju 1944. gada parauga kājnieku uniformas un viņu aprakstu.
Krāsošanu atviegloja, tas, ka 1944. gadā uniformas, nebija visas vienā standarta krāsā. Krāsu palete ir bijusi diezgan plaša - sākot no olīvu brūnas līdz beidzot ar vācu pelēkzaļo toni. Tādēļ lai nebūtu jānodarbojas ar krāsu jaukšanu izmantoju jau gatavo tamiya "field grey" toni, kurš formas aprakstā arī ir pieminēts kā viens no, lai arī ne visbiežāk izplatītais. Savukārt krekla elementiem piemeklēju attiecīgi pelēcīgo. Kad bija uzklāta pamatkrāsa ņēmos vecināt. Ēnu vietas formās iekrāsoju ar tumšāku toni, tāpat iezīmēju dažādas pogas, vīles un uzšuves. Savukārt ar "balto otu" apstrādāju vietas formas virspusi, locītavs un citas vietas, kuras vairāk tiek nodeldētas un saules apspīdētas. Zābaku vecināšanai izmantoju tāpat sausās otas tehniku, izmantojot nedaudz baltās krāsas un zaļganās. Jo kā ir lasīts, tad vācu ādas zābakiem peč ādas nodeldēšanas parādījās zalgana nokrāsa noberzumu vietās.
Tālāk ķēros pie dažādu aksesuāru krāsošanas, kurus pēc scenārija bija nolemts novietot mežmalā uz celma - lai lieki netraucētu ātru biedru apglabāšanu. Aksesuāri arī tika savākti no dažādiem senākiem krājumiem. Savukārt jostām un šauteņu siksnām izmantoju plakano zobu diegu.
Nu bija kārta visgrūtākajam darbam - seju krāsošanai. Lai panāktu maksimālo efektu ņēmu talkā pamācības no How to build Dioramas by Sheperd Paine.
Diemžēl darbs ar eļļas krāsām izrādījās daudz grūtāks nekā sākumā likās. Vairākas reizes krāsu klāju virsū un atkal ņēmu nost, jo nekādi nevarāju panākt gludu krāsojuma efektu.
Beigās atmetu ar roku un ķēros klāt pie vecajām labajā akrila krāsām. Šoreiz seju krāsošanai nolēmu par pamattoni izmantot nevis standarta ādas toni, bet jaukt pats. Jo kā lasīju kāda speciālista atzinumos, lielākoties firmu piedāvātā krāsa ar ādas toni ir pārāk rozā. Reāli kareivjiem, kuri cauru gadu pavada svaigā gaisā, laukā ierakumos - seja ir daudz tumšāka nosauļota, aprauta vējā, putekļos, dubļos. Tumšāko ādas toni gatavoju miksējot dzelteno, sarkanbrūno un balto krāsu. Priekš ēnām nolēmu pievienoju nedaudz vairāk brūnā, savukārt izceļot gaišākos sejas laukumus pievienoju nedaudz vairāk baltās krāsas. Galvenais secinājums šoreiz bija - seja, tas ir zirņa lieluma laukums, kurā ir jāizmanto aptuveni 8 dažādi krāsu toņi. Nereāli. Nu vismaz man nesanāk īsti - kā tie profi to panāk?
Nu bija laiks līmēt klāt galvas, lai var ievietot figūras diorāmā un redzēt kas tad ir galugalā sanācis.
Un noslēgumam vēl tikai pāri visam Tamiya flat clear matētā laka un gatavs i.
Labrāt komentāros gribētu dzirdēt arī Jūsu viedokli par galvenajām kļūdām kuras ir tukušas pieļautas, vai par Jūsu pieredz ar līdzīgiem darbiem.
siluets
10:05:24 @ 04.06.2011.
Žēl, ka bildes nevar palielināt lai apskatītu smalkāk, bet to ko var saskatīt rada to labāko iespaidu, lielisks darbs.
Kārlis
20:45:51 @ 04.06.2011.
bildes ir iespejams palielinat. labaja augseja puse bildei ir ikonina kura izsauc lielaku bildi.